Zemestrīces

Zemestrīces ir neprognozējamas un tās var notikt jebkurā vietā un laikā. Tās parasti notiek, ja notiek zemes plātņu kustība un saduršanās. Pēkšņa enerģijas atbrīvošanās no zemes garozas, izraisa seismiskos viļņus, un šo viļņu pārvietošanos pa zemi sauc par zemestrīci. Seismoloģija ir zinātnisko pētījumu nozare, kas studē visu par zemestrīcēm, tai skaitā likumsakarīgus biežumus, kā arī stipruma izmērīšanu. Pastāv dažādu stiprumu zemestrīces – tās ir gan lielas un postošas, gan pavisam mazas. Lielākās zemestrīces tiek uzskatītas vairāk kā 7 ballu spēcīgas. Šādu ballu skalu sauc par Rihtera skalu. Spēcīgākās zemestrīces izraisa daudzu dzīvu radību bojāeju, ievainojumus un ainavas degradēšanu. Mazākās zemestrīces ir mērāmas mazāk kā trīs ballēs pēc Rihtera skalas, un tās praktiski nav pamanāmas. Šie ir vispārējie fakti, par zemestrīcēm. Turpinājumā būs daži interesanti fakti par dabas parādību, ko sauc par zemestrīci.

  • Rihtera skalu izgudroja Amerikas zinātnieks Kārlis Rihters 1935. gadā.
  • Vidēji reizi gadā notiek viena zemestrīce, kuras lielums mērojams virs 8 ballēm pēc Rihtera skalas.
  • 80 procenti visas reģistrētās zemestrīces notiek Klusajā okeānā lokā, kuru dēvē par Uguns apli.
  • Katru gadu vairāk nekā astoņi tūkstoši cilvēku mirst zemestrīču izraisītās katastrofās.
  • Vidēji zemestrīces ilgst vienu minūti, taču var izdarīt lielus postījumus.
  • Pati garākā zemestrīce, kas ir bijusi reģistrēta, notika Indijas okeānā 2004. gadā. Tā ilga 10 minūtes.
  • Virs kanāliem un dīķiem izplatās pazemes gāzes, kurām ir asa smarža. Tas var liecināt, par tūlītēju zemestrīces veidošanos.
  • Tektoniskās plātnes katru gadu pārvietojas par 8 centimetriem, tomēr, ja notiek pēkšņa straujāka kustība, kaut par trīs centimetriem, var izraisīt postošu zemestrīci.
  • Naftas ieguves laikā ir iespējamas zemestrīces veidošanās. Šajā procesā pazemes ieži pārvietojas, lai aizpildītu tukšumu, kur bijusi nafta, radot kustības, kuras izraisa zemestrīci.
  • 2011. gada zemestrīce, kas notika Japānā, saīsināja Zemes dienu par 1,8 milisekundēm. Zemestrīces laikā palielinājās Zemes rotācijas ātrums.
  • 2015. gada Nepālas zemestrīcē ir sarucis Everesta augstums par 2,4 centimetriem. Tas nozīmē, ka ilgstošu zemestrīču norisēs rezultātā, kalnu grēdu augstumi var krietni mainīties.
  • Katru gadu notiek vismaz 1,3 miljoni zemestrīces, kuru lielums ir mērāms no 2,9 uz augšu ballēs, mērot pēc Rihtera skalas.
  • Apmēram 15 tūkstoši zemestrīces katru gadu notiek vien Japānā. Taču daudzas no tām ir tik nelielas, ka praktiski nav jūtamas.
  • Pasaulē lielākā reģistrētā zemestrīce ir notikusi 1960. gadā, Čīlē. Tās spēcīgums tika mērīts 9,5 ballēs pēc Rihtera skalas. Šī zemestrīce izraisīja 10 kilometrus augstus viļņus okeānā.
  • Mēnestrīces ir tādas pašas seismisko viļņu kustības, bet notiek uz Mēness. Salīdzinot ar zemestrīcēm, mēnestrīces ir daudz mierīgākas un vājākas.
  • Antarktīdā zemestrīces sauc par ledustrīcēm, jo tur zemes virsmu klāj tikai ledus.
  • 2011. gada Japānas zemestrīce, kura sasniedza 9 balles pēc Rihtera skalas, pārvietoja kontinentu tuvāk Amerikai par ampēram 16 centimetriem.
  • Ķīnas postošākā zemestrīce notika 1556. gada 23. janvārī. Tās laikā bojā gāja 830 tūkstoši iedzīvotāju.
  • 2004. gada zemestrīce, kas notika Indijas okeānā, saražoja tik daudz enerģijas jaudu uz tuvākajiem ģeneratoriem, ka nodrošināja ar elektrību visus Amerikas uzņēmējus un privātās mājsaimniecības nākošās 3 dienas.
  • Japāņu mitoloģija vēsta, ka zemestrīces rada milzu sams, kuru sauc par Namazu.
  • Ziemeļu puslode cieš daudz vairāk no zemestrīces postījumiem kā dienvidu puslode.
  • Tiek uzskatīts, ka dzīvnieki spēj sajust, ka drīz tuvojas zemestrīce.